Pēc Ojāra Vācieša dzejoļu krājuma „Elpa” izlasīšanas var secināt, ka viennozīmīga nosaukuma nozīmes atšifrējuma nav, to var tikai nojaust. Izskaidrojums ir apslēpts dzejoļos, to zemtekstos, aizskartajās tēmās, tikai no cilvēka ir atkarīgs tas, vai viņš to spēs ieraudzīt. Lasot dzejoļus, man tie likās tik dažādi, ka nespēju tos visus sasaistīt ar nosaukumu „Elpa”, taču, kad biju krājumu izlasījusi, sapratu, ka tieši tur jau arī slēpjas atšifrējums. Dzejoļi ir sasaistīti gan ar telpu, kas ir tieši tepat blakus, gan to, kas stiepjas līdz Latvijas robežām, gan to, kas izpletusies jau līdz citiem kontinentiem.…
