Mums katram ir bijušas šādas domas par to, kā būtu dzīvot patstāvīgi, pēc saviem uzskatiem, vecāku neierobežoti, bet skarbā dzīves patiesība ir tāda, ka, lai arī cik vecs tu būtu, vienmēr būs kāds, kas tevi ierobežos, kā piemēram, augstākstāvošie spēki un likumi, kas dod noteiktu brīvību, bet arī atbildības sajūtu.
Nemaz nav slikti, ja ir noteikta kārtība, kas nosaka, kā rīkoties. Tas neierobežo brīvību, bet palīdz sagatavoties noteiktai rīcībai. Ja nav noteikumu, kā rīkoties, cilvēkam lēmums ir jāpieņem pašam un pašam arī jāuzņemas atibildība par sekām. Tāpēc ir cilvēki, kas atsakas no savas brīvības, nekā nes atbildības slogu.
Manuprāt, brīvāks ir tas cilvēks, kurš iekšēji ir gatavs lielākai atbildībai.
…
