6. Maz pamanīju metaforas, kā arī personificējumus un hiperbolas.
Dzejnieks lielu uzsvaru licis uz salīdzinājumiem, kas, manuprāt, viņam izdevušies lieliski. Citēju:
„Un lūpas kā apasiņotas”, „Kā tramvaja misiņa margas”, „Kam raksturs kā zelters, kā pulvers” u.c.
Metaforas – „soļi bira”, „restorāna sviestmaizē”.
Teksts ir tik salīdzinājumiem bagāts, ka citi tēlainās izteiksmes līdzekļi īpaši nav nepieciešami. Šie salīdzinājumi labāk un kodolīgāk paskaidro dzejnieka ideju.
7. Dzejoļos ir ievērota kompozīcija. Ir dzejoļi ar 4 rindiņām, 5 rindiņām. Lai gan daudz ir arī brīvi rakstītas dzejas , teiksim, 1 pantiņā ir 8 rindiņas un 2 pantiņā 23 rindiņas (dzejolis „Beidzamais tramvajs”). Dzejā atskaņu praktiski nav.
Tekstā ir arī spilgtas redzes gleznas, piemēra, dzejoļos „Jaunkundze ar sunīti”, „Afišas”, „Matrozis laķenēs” u.c.
8. Tā kā Čaks visi mūžu ir pavadījis pilsētā, tad arī viņa dzeja pārsvarā ir par pilsētu un tajā notiekošajām lietām, paša autora sajūtas atrodoties šajā vidē.
…
