17. gs. otrajā pusē un 18. gs visizplatītākā valsts iekārta Eiropā bija absolūtisms. Rietumeiropā, arī Francijā, tas izveidojās Viduslaiku beigu posmā, kad sākās feodālā ražošanas veida un feodālo attiecību sairums. Sev ceļu sāka lauzt jaunas ražošanas un sabiedrības attiecību izpausmes. Absolūtisma pazīmes bija šādas: monarha varas nostiprināšanās, valsts pārvaldes centralizācija, vienotas armijas izveide. Valsts daļēji ierobežoja un pārņēma muižniecības tiesības, lai sarežģītajos feodālisma iršanas apstākļos saglabātu „veco kārtību”, t.i., feodālās attiecības. Attīstības sākumposmā absolūtisms, tam izdevīgā apjomā, veicināja arī tirdzniecības un manufaktūras attīstību. …
