Neskatoties uz politiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem, vienmēr taču pastāv cilvēciskais faktors.Lai arī katrs esam īpašs un individuāls, tomēr kaut kas mūs visus vieno.Mūs vieno cieņa un tieši cieņa būtu jāizrāda viens otram tā vietā, lai rādītu visu negatīvo.Nenoliedzami : par ticību vēl karos un ne reizi vien.Tomēr aicinājums būt cilvēkiem un būt cilvēcīgiem paliek spēkā pie jebkādiem apstākļiem.
Ticība ir lieta, kura mūžīgi paliks individuāla un katram sava.Tā vienlaikus ir kultūras daļa, kas paliek nemainīga.Vai jākaro un jānostāda otra ticība zemāk lai ar savu ticību spētu lepoties? Atbilde katram ir skaidra, bet ne vienmēr atbildes ir tās, kas risina.
…
