Author:
Evaluation:
Published: 03.12.2014.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
2011 - 2015 years
  • Research Papers 'Latvijas Republikas sociālā valsts politika', 1.
  • Research Papers 'Latvijas Republikas sociālā valsts politika', 2.
  • Research Papers 'Latvijas Republikas sociālā valsts politika', 3.
  • Research Papers 'Latvijas Republikas sociālā valsts politika', 4.
  • Research Papers 'Latvijas Republikas sociālā valsts politika', 5.
  • Research Papers 'Latvijas Republikas sociālā valsts politika', 6.
  • Research Papers 'Latvijas Republikas sociālā valsts politika', 7.
  • Research Papers 'Latvijas Republikas sociālā valsts politika', 8.
  • Research Papers 'Latvijas Republikas sociālā valsts politika', 9.
  • Research Papers 'Latvijas Republikas sociālā valsts politika', 10.
  • Research Papers 'Latvijas Republikas sociālā valsts politika', 11.
  • Research Papers 'Latvijas Republikas sociālā valsts politika', 12.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Latvijas Republikas sociālā politika ES kontekstā    3
1.1.  Sociālā aizsardzība un iekļautība    3
1.2.  Politikas pamats    3
  Situācijas raksturojums    4
1.3.  Vadošo politisko partiju programmās ietvertie sociālās politikas jautājumi    4
2.  LR saistošie starptautiskie normatīvie akti attiecībā uz psihoaktīvām vielām    6
3.  No psihoaktīvām vielām lietotāju Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība LR un politiskā līdzdalība    7
4.  Esošo pakalpojumu attīstības raksturojums, paredzētie MK noteikumu grozījumi, statistika    8
5.  Ko es gribētu mainīt? 10 priekšlikumi    9
6.  Informācijas avoti    11
Extract

5. Ko es gribētu mainīt? 10 priekšlikumi.
LM realizē valts sociālo politiku jautājumā par psihotropo vielu lietošanas ļaunuma samazināšanu, piedāvājot atkarīgajiem no psihoaktīvām vielām sociālās rehabilitācijas valsts apmaksātus pakalpojumus. Ir pieņemti MK noteikumi Nr. 914, kuri nosaka kārtību, kādā valsts piešķir šo pakalpojumu cilvēkam, kuram ir šī problēma, taču skaidri nedefinē rezultātu. Ņemot vērā psihoaktīvo vielu lietotāju nolemtību lietošanas pārtraukšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā: „agrāk”, „vēlāk”, vai „nekad”, domājot par valsts naudas mērķtiecīgu izlietošanu, uzskatu, ka:
1. Izveidot jaunus valsts finasētus pakalpojumus, apvienojot tos sistēmā, ņemot vērā cilvēka fiziskās un garīgās veselības potenciālu, atbilstoši nosakot rehabilitācijai nepieciešamos termiņus un uzdevumus, apvienojot tos konsekventā sistēmā.
2. Normatīvajos aktos paredzēt ģimenes ārstu, narkologu, sociālo institūciju, aizbildņu (bērnu namu), vecāku - komandas līdzatbildību slēdzienu sagatavošanā un atgriezenisko saiti, atbilstoši izvēlētajam pakalpojumam.
3. Nepieciešams normatīvajos aktos veikt grozījumus, papildinājumus, un precizēt pakalpojuma mērķi, ņemot vērā sniegtā pakalpojuma mērķa grupu. Piemēram, - „...sociālo un darba spēju atgūšanai, nodokļu maksātāja atgriešanai darba tirgū pilnvērtīgā pilsoniskā apziņā....”, vai – „...atbalsts morālo vērtību, identitātes un darba spēju atgūšani...”.
4. Normatīvajos aktos paredzēt pašvaldību līdzdalību konkrētos pakalpojuma attīstības posmos ar pakalpojuma līdzfinasējumu, ņemot vērā cilvēkam paredzētos rehabilitācijas mērķus.
5. Normatīvajos aktos noteikt valsts un pašvaldību institūciju sadarbības modeli un nepieciešamo pakalpojumu klāstu attiecībā uz psihoaktīvo vielu lietotāju profilaktiskajiem pasākumiem, izveidojot, LM pārziņā, atbildīgo valsts institūciju, kuras pilnvaras paredz gan izlītojošo, gan kontroles darbību, ar kuratoriem pašvaldībās.

Author's comment
Atlants