Ilgajos Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas pastāvēšanas gados profesionālā un arī neprofesionālā māksla attīstījās sociālisma un komunisma ideju un principa garā un vadībā. To liecina visi Latvijā izplatītie mākslas veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība un lietišķā māksla. Par daudziem nopelniem bagātiem PSRS un LPSR māksliniekiem ir sarakstītas grāmatas, izdoti reprodukciju albūmi, izteikta kritika un atzinības par viņu mākslas darbiem.
Tagad, kad Latvija ir atguvusi savu neatkarību, mēs neaizmirstam mūsu izcilāko meistaru sasniegumus, tādu kā J. Brekte, R. Bēms, Č. Eliāss, L. Endzelīna, L. Svemps, E. Kalniņš, Ā. Skride, O. Skulme, E. Iltners, L. Kokle, K. Sūniņš, R. Pinnis, R.Valnere un daudzu citu. Visi viņi ir mācējuši saglabāt savu dziļo uzticību savas tautas mākslai šo piecdesmit gadu garajā laikā. Bet blakus šiem profesionālajiem meistariem ir strādājuši un pilnveidojušies pašdarbības mākslinieki visās mākslas nozarēs. Pagājuši ir tie laiki, kad dalīja “lielos” un “mazos” māksliniekus. Tāpēc par pašdarbības mākslinieku sasniegumiem nepelnīti maz ir rakstīts un publicēts. Praktiski, literatūra par šiem cilvēkiem un to daiļradi gandrīz nav atrodama.…
