Aigeja kultūra, bronzas laikmeta kultūra Aigeja jūras baseinā. Tā bija izplatīta arī Grieķijas cietzemē līdz Maķedonijas un vietām gar Mazāzijā ziemeļ krastiem. 1871, 1878, 1890 H. Šlīmanis atraka Mazāzijā seno Troju, 1874 Mikēnas u. c. Krētas salā raka angļi A. Evansa un itālieši Alberta vadībā. Tā kā Aigejas Laikmeta keramika g. k. Izrotāta ar motīviem no jūras dzīves, tad sāka meklēt šīs kultūras centru jūras tuvumā – Krētas salā. 1900 – 05 A. Evanss tur atraka bronzas pils atliekas, kas, kopā ar citu piļu atrakumiem, noskaidroja Aigejas kultūras slāņu hronoloģiju un sakarus ar Grieķijas cietzemi. A. Evanss sadalīja Aigejas kultūru 3 posmos: agrā (3000-2000 pr. Kr.), vidus (2000- 1500) un vēlā Mīnoja posmā (1500-1250 pr. Kr.). No agrā Mīnoja 1. uzglabājušās Krētas salā 4-stūrainu māju atliekas, ģeometriski ornamentēti māla un akmens trauki. Vidus Mīnoja 1. celtas lielas pilis. Knosas pils centrā atrodas galvenā ēka ar pagalmu vidū; ap centru vesels istabu labirints, pie kam dažas celtnes ir divstāvu ēkas. Uz rietumiem no vidus pagalma laikam atradusies troņa zāle: plaša telpa ar baseinu vidū, soliem gar malām un akmens sēdekli – troni viena pusē. Pilī atrasts ūdens vads un ateja ar caurtekošu ūdeni.…
