Agrīnā baroka komponists DU MONT, pēc tautības valonis, rakstījis gandrīz bez izņēmuma tikai garīgo mūziku (ir arī dažas dziesmas un instrumentālie darbi) – motetes 2 – 4 balsīm un 5- balsīgas grands motets.* Komponējis arī 5 mesas.
Grands motets raksta arī Francijas karaļa galma komponists, baroka operu un baletu autors LULLY. Parasti viņa vārdu nesaista ar garīgo mūziku, bet tā komponista daiļradē tomēr ieņem pietiekami nozīmīgu vietu (~30 motetes) Viņš motetes rakstījis saistībā ar kādu konkrētu notikumu – karalā atveseļošanās pēc slimības, bēres u.t.t.. ,,Miserere” (1664.) – agrīnākais no LULLY garīgajiem skaņdarbiem, būtiski atšķiras no vēlāk – 1674.gadā sacerētā ,,Dies irae”.
Grand motet visspilgtākie pārstāvji neapšaubāmi ir CHARPENTIER un DELALANDE, kuru darbos harmoniskā valoda bagātāka nekā priekštečiem, polifonijai ierādīta redzamāka vieta.
No 1683.gada DELALANDE ir karaļa galma komponists. Sacerējis 75 motetes, kurās slavina Dievu un, protams, savu karali (Ludviķi XIV, vēlāk Ludviķi XV): ,,Super flumina Babilonis” Ps. 137(1687.), ,,Confitebor tibi, Domine” Ps.110 (1699.). Komponista dzīves laikā visbiežāk atskaņotais skaņdarbs bijis ,,Te Deum”. …
