Hominīdi ir cilvēku dzimtas locekļi, mūsdienās dzīvojošās sugas, ieskaitot mūs, un vairākas sugas, kuras mūsdienās neeksistē, ir izmirušas. Vecākās zināmās hominīdu atliekas ir, apmēram, četrus līdz piecus miljonus gadu vecas. Tās ir pazīstamas kā Ardipithecus ramidus. Tie ir cēlušies, iespējams, no Vecās pasaules pērtiķiem, šaurdegunpērtiķiem. No tiem (Platyrrhini infrakārtas) izcēlās pērtiķi, kuriem, atšķirībā no priekštečiem, trūka astes un bija ievērojami lielāki izmēri. Hominīdiem ir daudz pazīmes, kas nosaka to piederību pie cilvēku dzimtas, piemēram, pārmaiņas zobu un žokļu, kā arī galvaskausa uzbūvē, smadzeņu tilpuma izmaiņas (palielināšanās), kas norisinājās tiem nepārtraukti attīstoties, piemēram, mācoties izmantot dažādus priekšmetus darbībām.
Taču svarīgākā hominīdu pazīme ir stāvus gaita, kas ļāva hominīdiem nostāties uz divām kājām, atstājot priekšējās ekstremitātes brīvas dažādām darbībām – ēšanai un priekšmetu pilnvērtīgākai izmantošanai, samazinot ietekmi uz pārvietošanos, izmantojot tās.
…
