Latviešu folklorā ir atrodamas liecības, kas ļauj mums iepazīt uzskatus par cilvēka dzīves ritumu, kura neatņemama sastāvdaļa ir arī nāve. Cilvēks ir trejdaļīga būtne, kas sastāv no ķermeņa, veļa un dvēseles. Visas šīs daļas ir cieši saistītas ar kosmosu, kā likumībām tās pakļaujas un tajā pašā laikā to veido. Pēc nāves cilvēka gars atgriežas Visuma veselumā (viņsaulē), bet, lai to sasniegtu, ir jāveic iniciācijas ceļš, kura neatņemamu sastāvdaļu veido Veļu māte.
Mātes kults latviešiem ir bijis ļoti izplatīts. Tauatasdziesmu publicējumos ir pieminētas vairāk kā sešdesmit dažādas mātes, bet daudzas no tām ir tikai vienas reizes pieminējumi, kas pilda poētisku, māksliniecisku funkciju. Attīstoties saimnieciskajai darbībai un sabiedrībai, rodas dažādi jauni māšu tēli: Tabakas, Tirgus, Siļķu mātes, kas saistās ar jaunākiem laikiem.
Veļu māte latviešu mitoloģijā ir viens no visbiežāk pieminētajiem mātes tēliem. …
