Sākumā, cīnoties ar katolicismu, protestantisms bija dziļas reliģiozitātes apgarots. Taču, ar laiku, līdzīgi katolicismam, tas kļuva neiecietīgs un ievirzījās sausa dogmatisma gultnē, līdz ar to nospiežot garīgo dzīvi ne mazāk kā agrāk katolicisms. Sausais dogmatisms un neiecietība nevarēja apmierināt cilvēkus ar vēlmi uz brīvu un cildenu sirdsdzīvi. Tāpēc protestantismā radās reliģiskas kustības, kas veltīja uzmanību jūtu kultūrai, sirdsdzīvei un vispār iekšējās dzīves izkopšanai. Šie reliģiskie novirzieni vēsturē pazīstami ar vārdu misticisms. 17.gs. radās praktiski darbīgais misticisma novirziens - pietisms (pietas - dievbijība), kas nodarbojās ar dievbijības ieaudzināšanu un izkopšanu sevī un citos cilvēkos. Šī reliģiskā kustība radās arī tāpēc, ka gandrīz visu 17.gadsima otro pusi plosījās briesmīgais 30 gadu karš (1618.- 1648.), kas galīgi izpostīja lielu daļu vācu zemes. Dabīgi, ka smagu politisku pārdzīvojumu laikā cilvēka gars bēg no nepanesamās dzīves, nodziļinās sevī, lai rastu nepieciešamo apmierinājumu.…
