Vēl agrīno viduslaiku filozofijā tika runāts par jūtām, cilvēka jūtām, protams. Tas pats Augustīns arī uzskatīja mīlestību par pamatu un vadmotīvu cilvēka rīcībai. Bet tikai izvēles brīvības līmenī, jo visu pārvalda Dievs. Mīlestība ir daļa cilvēka, daļa cilvēka dzīves. Cilvēks nevar bez mīlestības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, tā pārvēršas par elli, ir iznīcības pilna. „Mīlestība ir visas cilvēka darbības rosinātāja, arī rosinātāja uz slikto. Nevar izvairīties mīlēt,” saka Augustīns.…
