Livonijas noriets

Garīgā un sociālā dzīve Livonijā

Livonijas laikā sāka veidoties vienota latviešu tauta (balti + lībieši). Vietējie iedzīvotāji pārsvarā veidoja vienu kārtu – zemniecību. Pastāvēja 2 diezgan nošķirtas kultūras – pilsētu kultūra (vairāk vāciska) un latviskā kultūrvide (laukos ar baltu kultūras tradīcijām). Livonijas laikā kristīgā ticība nebija īpaši populāra. Vietējie pielūdza savus senču dievus un kristīgos rituālus pildīja tikai formāli. Kristietība nāca kā uzspiesta iekarotāju reliģija. Svešie latīņu teksti un psalmi nebija tautai saprotami. Protestantu reformācijas kustība 16. gs. Pirmajā pusē tuvināja Livonijas katolicisko valstiņu norietu. Rīga bija pirmā pilsēta ārpus Vācijas, kur kopš 1521.g. izplatījās vācu protestantisma virziens – M.Lutera mācība. Pirmie šīs mācības sludinātāji Rīgā bija iebraucēji no Vācijas – Andreass Knopkens, Silvestrs Jegetmeijers un Johans Lomillers (viņus atbalstīja Rīgas rāte). Tas izvērtās par politiski reliģisku kustību un guva lielus panākumus Livonijā, jo katoļi tam nepretojās. 1524.g. Rīgā notika svētbilžu grautiņi (dauzīja altārus, dedzināja svētbildes, konfiscētas dārglietas un īpašumi u.c.) Katoļu garīdzniekus un mūķenes padzina no pilsētas. Rāte centās ierobežos šos nemierus. Livonijas ordenis pēc Vācu ordeņa likvidācijas Prūsijā bija kļuvis patstāvīgs, lai gan palika bez stipra politiskā un militārā atbalsta. 1554. g. landtāgs pasludināja ticības brīvību visā Livonijā. Luterānisms kļuva ļoti populārs, jo viss bija pārtulkots latviešu valodā un bija tautai saprotams. Latviešu tautu reformācija process kopumā skāra maz
…