-
Pilsētas feodālajā periodā
Galvenie priekšnoteikumi, lai izveidotos pilsēta ir tas, ka ir nepieciešamība pēc pilsētas un tas, ka laukos ir jābūt piedāvātās pārtikas un izejvielu pārpalikumam. Pirmais nozīme, ka lai izveidotos un attīstītos dažādi pakalpojumi ir nepieciešama noteikta cilvēku daudzuma koncentrācija. Otrais nozīmē to, ka pilsētā cilvēki parasti neražo visu sev nepieciešamo pārtiku izdzīvošanai, tādēļ ir vajadzīgs, lai pārtiku un izejvielas varētu ievest no laukiem. 11.gs. abi šie priekšnoteikumi izpildījās, tādēļ atļāva pilsētām augt un attīstīties.
Attīstoties pilsētām arī lauku reģioniem radās iespēja attīstīties. Lauksaimniecībai palīdzēja attīstīties dažādi izgudrojumi, jaunu metožu lietošana, kultivēšana utt. (piem. darba dzīvnieki tika labāk aprūpēti, pāreja no divu uz trīs lauku rotāciju u.c.). Paaugstinot produktivitāti lauksaimniecībā bija iespējams stimulēt tirgus aktivitāti.
13.gs. arī transporta sistēma guva ievērojamus uzlabojumus. Kuģi kļuva lielāki un labāk konstruēti, tika uzlabota arī to navigācijas sistēma. …
Pilsētu kopienu attīstība līdz ar tirdzniecības paplašināšanos un komerciju sākās 11. gs un, lai gan tām bija daudz kopīgu iezīmju ar apkārtesošo feodālismu laukos – tādas kā vēlme pēc stabilitātes un konkurences trūkums – šīs pilsētas bija noderīgas, lai steidzinātu feodālisma pagrimumu kā dominējošā institūcija. Pilsētas un pilsētu dzīvesveids bija balstīts uz tirdzniecību un komerciālām aktivitātēm – ekonomiskās aktivitātes, ko mēs tagad asociējam ar pilsētu dzīvi nebija svarīgas feodālajā Eiropā. Ar laiku pilsētas kļuva daudzskaitlīgākas un lielākas, un pieauga to ekonomisko aktivitāšu skaits, kas raksturīgs pilsētām. Protams, pat ar šo izaugsmi, pilsētas iedzīvotāju skaits sastādīja ļoti mazu daļu no kopējā iedzīvotāju skaita.