Pirmajā nodaļā tiks izklāstītas vispārīgās atziņas par pusaudžu vecumu, tiks aplūkotas pamatdefinīcijas un tiks nosaukti autori un to teorijas, kas nākamajās nodaļās tiks analizēti.
Otrajā nodaļā pusaudžu vecums tiks aplūkots no psihoanalīzes viedokļa. Tiks aplūkotas psihoanalīzes pamatlicēja Z.Freida un viņa meitas A.Freidas teorijas, kurās galvenā uzmanība tiek pievērsta seksuālo tieksmju apmierināšanai un transformācijai (Z. Freida teorijā) un Id, Ego un SuperEgo apziņas apakšstruktūru mijiedarbībai (A.Freidas teorijā).
Trešajā nodaļā tiks apskatīta E. Eriksona sociopsihoanalitiskā teorija. Un kā galvenais (pēc E.Eriksona) domām pusaudžu vecuma jaunveidojums – savas pašidentitātes iegūšana.
Ceturtajā nodaļā tiks analizēta Ž.Piažē kognitīvās attīstības teorija. Pusaudžu vecuma galvenais jaunveidojums izziņas procesu attistībā ir prasmes un iemaņas veidot pašam savas hipotēzes, jaunu, abstraktu jēdzienu apguve, to lietošana uzdevumu risināšanā, terētiskās domāšanas izveide. (Svence G. 126-127 lpp.)
Piektajā nodaļā es pievērsīšu uzmanību krievu psihologa Ļ.Vigotska domām par pusaudžu vecumu. Savā teorijā viņš lielu nozīmi piedēvē arī kultūrvēsturiskai videi personības attīstībai pusaudžu vecumā.…
