Andrejs Eglītis dzimis 1912. gada 21. oktobrī Ļaudonas pagastā Siliešos kalpa ģimenē. 1934. gadā beidzis Rīgas pilsētas tehnikuma elektrotehnisko nodaļu, vēlāk gatavojies virsniek karjerai. Kara laikā tici mobilizēts un līdz pašam kara beigām atradies Kurzemē. Par viņu varētu teikt, ka viņa dzīve sākās ar dzejas sākumiem, ko varam atzīmēt ar 1939. gadu, kad vienā gadā iznāk divi A. Eglīša dzejoļu krājumi : „Zelta vālodze” un „Varavīksna”. Viņa dzīves vieta, atstājot dzimteni ir Zviedrija, taču dzimtene Latvija paliek tā vieta, kur Eglītis dzīvo savās domās, ilgās, savā dzejā.
Visai Eglīša dzejai piemīt viena pamatiezīme – tā ir mīlestība, kas izpaužas pret sievieti un Latviju. Šī mīlestība izteikdamās dažādās jūtu pakāpēs, ir gan idilliski maiga, liriski dzidra, gan arī patētiski skaļa, iedegdamās jūtu uguns karstumā un spēkā. …
