No rūjienieša par kocēnieti – valmierieti es kļuvu trīspadsmit gadu vecumā. Tāds es biju 5 gadus, līdz iekūlos Rīgā. Tie bija manā dzīvē nozīmīgi gadi, kad nepārtraukti pārveidojos.
Pirmais no mūsu ģimenes Valmierā nonāca tēvs, kad no Rūjienas aresta telpām viņu pārveda uz Valmieras cietumu. Nesot tēvam paciņas uz šo iestādi, pamanīju, ka Valmiera ir daudz lielāka par Rūjienu. Valmierā bija pat daži trīsstāvu nami un ormaņu rati šeit bija tādi paši kā Rīgā. Arī Gauja bija daudz lielāka par Rūju, savukārt Rūjienas pilsētas valdes nams neaizsniedza eleganto Zemes bankas celtni Valmierā. Valmiera manā skatījumā palikusi pirmā īstā pilsēta manā dzīvē.
Rudenī iestājos Valmieras vidusskolā. Pašu Valmieru sākumā iepazinu tikai caur skolas logu. Skola sastāv no nama, skolotājiem un skolēniem. Skolas ēka bija vecais skolotāju seminārs, tajā nebija klašu, bet katram priekšmetam savs kabinets. Skolas ēkas semināra posms nekad netika pat pieminēts.…
