Dante darbojās divu lielu vēstures laikmetu griežos.
Jaunais dzejnieks cēlies no senas muižnieku dzimtas. Iegūto izglītību viduslaiku skolā Dante atzina par trūcīgu un tiecās to papildināt.
Dante uzmanīgi pētīja antīko dzejnieku daiļradi (īpaši daudz Vergīliju, tieši šo dzejnieku Dante izraudzījies par savu ,,vadoni”, pavēlnieku un skolotāju).
Galvenā Dantes aizraušanās jau agrā jaunībā ir dzeja, galvenokārt mīlas lirika:
- tas saistīts ar 18 gadu vecumā pārdzīvoto psiholoģisko krīzi – mīlestību uz Beatriči, kura vēlāk apprecējās ar muižnieku un mira 1290.gadā;
- savu mīlu uz šo sievieti Dante attēlojis nelielā grāmatiņā ,,Jaunā dzīve” (,,Vita nuova”), kas atnesa viņam lielu slavu.
Ļoti agri aizsākas arī Dantes politiskā darbība, kā rezultātā, nepatiesi apvainots, viņš tiek izsūtīts trimdā (1302.gadā), visa dzejniekam piederošā manta tiek konfiscēta, bet Dantem sākas klejotāja gaitas, kas ilgst līdz mūža beigām. 1316.gadā Dantem atļāva atgriezties dzimtajā Florencē ar nosacījumu, ka viņš publiski atzīs savu vainu, bet Dante kategoriski atsakās to darīt.
Jau pirmajos dzejoļos Dante ievieš reālisma elementus, kuri vēlāk pastiprinās ,,Dievišķajā komēdijā”.…
