Vēl atliek aplūkot, kā valdniekam jāizturas pret padotajiem un sabiedrotajiem. Tā kā par to daudzi jau rakstījuši, baidos, ka mani, ari par to rakstot, varētu uzskatīt par iedomīgu, īpaši, ja sākšu aplūkot šo jautājumu savādāk nekā citi. Bet, tā kā mans nodoms ir rakstīt noderīgas domas tam, kas tās saprot, šķiet pareizi sekot acīm redzamai patiesībai, ne iedomām. Daudzi ir iedomājušies republikas un principātus, ko tie nekad nav redzējuši, nedz ari īstenībā pazinuši, jo no tā, kā cilvēki dzīvo, līdz tam, kā vajag dzīvot, ir tik tālu, ka tas, kurš novēršas no notiekošā tā labad, kam vajadzētu notikt, drīzāk mācās krist postā nekā pastāvēt. Jo, ja kāds cilvēks visur grib būt labs, tam jāiet bojā to cilvēku vidū, kas nav labi. Tātad valdniekam, ja tas grib noturēties, jāiemācās nebūt labam un izmantot šo spēju pēc apstākļiem un vajadzības.Tātad, nobīdot malā visu to, kas par valdniekiem izdomāts, un pārrunājot to, kas patiess, teikšu, ka visi cilvēki, par kuriem runā, un it sevišķi valdnieki, jo tie stāv augstāk, pazīstami ar dažām tādām īpašībām, kas tiem atnes vai nu nopēlumus, vai cildinājumus. …
