Romānā A. Bels sevi piesaka kā sociālo norišu asu atklājēju. Melu un liekulības sabiedrībai, kāda bija padomju sabiedrība, jaunais rakstnieks mēģina atsegt pa kroplam vaibstam. Sociālo kroplību ilustrācijai A. Bels izvēlas viena cilvēka - Jura Rigera - dzīves drāmu.
Romāna virsraksts - «Izmeklētājs» - var maldināt. Romāna centrā nav ne kriminālintrigas, ne izmeklētāja dzīves stāsta vai tml. Tas ir iekšējais monologs jeb personāža (tēlnieka Jura Rigera) dialogs ar savu sirdsbalsi. Romāns ir varoņa saruna pašam ar sevi par principiāliem esamības jautājumiem, par patiesas, godīgas bezkompromisa dzīves iespēju. Jāatgādina, ka padomju laikā cilvēkiem visgrūtāk bija izturēt dubulto morāli - domāt vienu un runāt citu. [1]…
