Ārzonu būtība un to izmantošanas mehānisms

Lai sasniegtu diplomdarbā izvirzītos mērķus, sākumā nepieciešams tikt skaidrībā ar ārzonu jurisdikciju būtību.
Vārds “offshore” (ofšors – ārzona) pirmo reizi parādījās vienā no avīzēm ASV Austrumu piekrastē 19. gadsimta 50-tajos gados. Runa bija par finansu organizāciju, kas izvairījās no valdības kontroles pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim. Citiem vārdiem sakot, organizācija “pārvietoja” savu darbību, kuru ASV valdība vēlās regulēt, pāri tās juridiskās pieejamības robežām.
Pēdējā elektroniskajā K. Fedoroviča mācību grāmatā termins “offshore” tiek definēts kā: “Termins “offshore” vispārējā veidā nozīmē jebkuru valsti ar zemu un nulles nodokļu likmi uz visām vai atsevišķām ienākumu kategorijām, noteikto bankas vai komerciālās konfidencialitātes līmeni, kā arī ar minimālajām Centrālās bankas rezerves prasībām vai vispār bez tām, un bez valūtas konvertēšanas ierobežojumiem”. [K.Fedorovičs Nr.19]
Šīs definīcijas priekšrocība ir plašums un pilnība. Bet līdz ar to šai definīcijai ir arī divi trūkumi.
Pirmkārt, nav norādīta termina “offshore” pielietošana attiecībā pret kompānijām.
Otrkārt, definīcijā nav akcentēta “jurisdikcijas” nozīme.
Šos trūkumus novērš cits ofšora formulējums. Klasiskajā ārzonu biznesa enciklopēdijā A. Trocenko traktē terminu “offshore” šādi: “Ofšors (offshore – “ārpus robežām”) ir juridiskā persona, kas reģistrēta jurisdikcijā ar pazeminātu nodokļu aplikšanu un bez valūtas kontroles. Tā ir kompānija, kura neveic saimniecisko darbību tās reģistrācijas valstī, bet šo kompāniju īpašnieki ir šo valstu nerezidenti.” [A.Trocenko, N. Djakova Nr.17]
Dotais formulējums ir ļoti precīzs un ietilpīgs, un tai pat laikā politiski korekts.
Latvijas likumdošanā ofšora termina vietā lieto terminu “zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas”.
Ministru Kabineta Noteikumos Nr. 276 “Par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”, par ofšoriem jeb ārzonām uzskatāmas kompānijas, kuru reģistrācijas valstis ir iekļautas Latvijas Republikas Ministru kabineta sarakstā (skat. LR Ministru kabineta noteikumus Nr. 276 no 26.06.01.g.). Šādas valstu iekļaušanas MK sarakstā rezultātā gandrīz no visiem pārskaitījumiem, kas ienāk šajās ārzonu kompānijās, ietur 22%. [Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumi Nr. 1]…