Mūsu personības pamats tiek ielikts bērnībā. Ja bērnībā mūs ir piemeklējušas traumatiskas situācijas, personībai ir iespējas pilnvērtīgi attīstīties, ja izvērtējam bērnības notikumus un pietuvinam tos apziņai. Nebēgam no sevis un sevī esošā bērna, bet risinam un pieņemam. Izprotam procesus, kas nosaka mūsu rīcību. Bērnības ciešanu apspiešana bieži nosaka indivīdu dzīvi.
Lai gan talantīgie bērni dēļ savām spējām, straujās attīstības, veiksmes, izcilības gūst pieaugušo atzinību, viņi jūtas vientuļi un nesaprasti. Šos bērnus vajā depresija un savas eksistences bezjēdzīguma izjūta. …
