Estētiskās domas sākums rodams vergturu sabiedrībā. Tās vissenākie asni vērojami Senajā Ēģiptē, Babilonijā, Indijā un Ķīnā. Ēģiptē jau 4. g. t. p. m. ē. izveidojās viena no vissenākajām civilizācijām ar savu arhitektūru, lietišķo mākslu, tēlniecību u. c. nozarēm. Tur radušies ne tikai mākslas veidi, bet arī vairāki estētikas termini, kanoni, tradīcijas, ko viena paaudze nodevusi otrai paaudzei. Estētiku es savā ziņā izprotu kā māksliniecisko gaumi, katram tā ir atšķirīga, bet laikmetam kopumā tā pamatā ir vienāda. Tāpēc es vēlos apskatīt māksliniecisko gaumi kā estētisko domu, jo katra cilvēka estētiskā doma arī ir viņa mākslinieciskā gaume.
Pirmās estētiskās domas pazīmes senajās civilizācijās un Bībelē. Estētiskā doma izveidojas senajā Grieķijā, kur tās rašanos lielā mērā sagatavo mitoloģiskās apziņas ilgais posms. Mīts kā fantāzijas izpausme ir svarīgs nosacījums mākslas izveidei, vispār – īstenības estētiskās apgūšanas izvēršanai. (Daidals pārsteidz pasauli ar saviem izgudrojumiem; Amfions ar lielisku liras spēli liek akmeņiem krauties sienās, Apollons atklāj savas mākslinieciskās spējas, utt. …
