Sieviete – trausla, jūtīga būtne, kurai nācās ilgi cīnīties par savām tiesībām šajā nežēlīgajā pasaulē. Viņai nācās paciest to, ka vīrietis viņas viedokli neņēma vērā, viņai bija liegts pat mācīties, nerunājot par politisko darbību.
Bet kura tad tika slavināta, ja ne sieviete? Kuras skaistums tika tā apbrīnots? Ir grūti iedomāties mūsu kultūras mantojumu bez sievietes. Jo jau no aizvēstures laikiem sievieti attēloja gan skulptūrās, gan gleznās, gan pieminekļos, daudz biežāk par vīrieti.
No aizvēstures mēs varam atcerēties sievietes – mātes tēlu – Villendorfas Venēru. Viņa bija veidota diezgan primitīvā tehnikā, slēpjot sievietes ārējo skaistumu, toties viņas formas liecināja par gādīgas mātes izpausmi.
…
