„Audzināšana ir daudzpusīga mācību un ārpusklases, skolas, ģimenes un sabiedrības darbība, kas virzīta uz attieksmes veidošanu pret sevi un citiem cilvēkiem, sabiedrību un valsti, pret darbu, kas viss kopumā veido audzināšanas saturu un formas. Mācības un audzināšana nav šķiramas, bet nav arī viens un tas pats process. Tās jāskata vienotībā, bet neaizmirstot katras specifiku”(Špona Ausma. Audzināšanas teorija un prakse. R: Raka – 2001.162lpp.).
Audzināšana - tā ir mūsu pasaules nākotne, un šī nākotne nav iluziora, netverama, tāla sfēra, bet gan šodienas cilvēku darbības rezultāts. Audzināšana, manuprāt, ir cilvēku pienākums un atbildība cilvēces priekšā. Tā neierobežojas tikai ar skolu, arī ģimene, sabiedrība, māksla, valsts ir atbildīgi par to, kā ietekmē, kadu piemēru, kādas perspektīvas rāda jaunajai paaudzei. Lielākā daļa cilvēku nedzīvo uz vientuļas salas, tāpēc atbildība par cilvēku darbību, par viņu ietekmi uz sabiedrību, kultūru, vidi, ir vispārēja. …
