Harismas jēdziens kopš seniem laikiem piesaista zinātnieku uzmanību – cilvēces vēsturē ir virkne piemēru, kad cilvēku masas bez it kā redzamā iemesla seko vienam līderim. Daudzos gadījumos tāda neizskaidrojama pakļaušanās autoritātei un neierobežotā ticība tai izraisījušas traģiskas sekas – atcerēsimies kaut vai totalitāro valstu līderus Staļinu, Hitleru vai Musolīni, citos gadījumos personības spēks sabiedrībai ļauj pārvarēt grūtības un atrisināt vissarežģītākās situācijas.
Harismātiskās personības sastopamas daudzās dzīves nozarēs – viņi aktīvi darbojas politikā, militārā jomā u.c. Par harismātiskiem līderiem tāpat pieņemts uzskatīt pasaules reliģiju dibinātājus — Kristu, Budu, Magometu, arī ievērojamus reliģisko kustību dibinātājus, kā, piemēram, Mārtiņu Luteru. Tik tiešām, lai spētu pārliecināt tūkstošiem vai pat miljoniem cilvēku par kādu reliģisko uzskatu pareizību, izkopt viņos bezierunu pakļāvību un paklausību, cilvēkam noteikti jāpiemīt zināmam iekšējam spēkam. …
