-
Trimdas laikmets. Pēctrimdas periods
Pēctrimdas periods.
Jaunas pārmaiņas ebreju vēsturē ienesa Persijas valdnieka KīraII iekarojumi. Pēc Babilonijas ieņemšanas 539.g.p.m.ē. KīrsII izdeva rīkojumu, kas atļāva ebrejiem atgriezties Palestīnā un atjaunot sagrauto templi (templis tika atjaunots 516.g.p.m.ē.), taču ne visi vēlējās atgriezties, jo daudzus saistīja iegūtais sociālis stāvoklis un ekonomiskā labklājība. Kopš tā laika tautu sāka saukt par jūdiem. Atgriezās paši nelokamākie Jahves kulta piekritēji, kā arī trūcīgie, cerot uz dzīves apstākļu uzlabošanos. Svešumā palikušie turpināja piekopt tur sava Dieva kultu, saglabākot ieražas, rituālus, un Bībele sniedz liecības par viņu atbalstu Jeruzalemes tempļa atjaunošanai. Vienlaikus tika izveidota Jeruzalemes pilsoņu tempļa draudze, kurai līdz pat romiešu varas laikam bija nozīmīga loma ebreju politiskās un reliģiskās dzīves organizēšanā.…
Pēc Zālamana nāves (ap 928 p.m.ē.) Jūdejas - Izraēlas valsts sašķēlās. Zālamana dēls mantoja tēva troni Jūdējā, kuras galvaspilsēta palika Jeruzaleme.Turpretim Izraēla ievēlēja citu valdnieku; Izraēlas galvaspilsēta bija Samarija. Stipras valsts vietā radās divas daudz mazākas un vājākas valstis, kuras nereti savā starpā naidojās un kurām nebija nekāda loma Tuvo Austrumu politikā. Savstarpējās cīņās novājinātas, tās kļuva par vieglu ieguvumu svešzemju iekarotājiem. 722.g.p.m.ē. ziemeļu valsti Izraēlu pakļāva Asīrijas valdnieks SargonsII, pēc divupiešu tradīcijas aizvedot sev līdzi trimdā daudzus tūkstošus iedzīvotāju. Tā zaudēja jebkādu reliģisku vai politisku nozīmi un tika pārvērta par provinci. 587.g.p.m.ē. tāds pats liktenis sagaidīja Jūdejas valsti. To pēc Asīrijas lielvalsts sagrāves izdarīja Jaunbabilonijas valdnieks NebukadnecarsII. Liela tautas daļa tika deportēta uz Babiloniju un nonāca “Bābeles trimdā”.
