Paturot prātā šo un iepriekš pieminēto faktu par Stendera tekstos izmantotajiem pašizveidotajiem jaunvārdiem, jāņem vērā, ka tieši šis cilvēks ir devis lielu pienesumu latviešu valodas attīstībā, izveidojot darbus "Neue vollständigere lettische Grammatik" ("Jauna pilnīgāka gramatika", 1761; 1783) un "Lettisches Lexikon" ("Latviešu leksikons",1789), kas ilgu laiku bija plašākā latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīca. Un, savukārt, tas tikai vēlreiz pierāda šī cilvēka lielo sniegumu latviešu valodas un kultūras attīstībā, kā arī dzimtbūšanas atcelšanu kurzemē un velāk arī visā Latvijas teritorijā.
Nobeigumā vēlos piebilst, ka viss iepriekš minētais nebūtu izdarāms, ja cilvēks, kas apņēmies to izdarīt, nebūtu apveltīts ar stāstnieka talantu un bagātīgu fantāziju, apvienojumā ar pamatīgām iepriekšejām zināšanām un apgaismības idejām. Un tieši Gothards Frīdrihs Stenders, cilveks, kas ieguvis parasta kurzemes ierindas mācītāja dēlam, neraksturīgi lielu izglītības bagāžu, lika pamatu latviešu valodas attīstībā un izveidē.
Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka bez tādiem cilvēkiem, kā Stenders, latviešu valoda būtu veidojusies un pilnveidojusies daudz lēnāk un visticamāk, ka pavisam citādāk, un grūti spriest, bet visticamāk arī sliktāk. Protams, tas ir tikai un vienīgi mans viedoklis.
…
