| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Ētikas jēdziens | 4 |
| 2. | Kas ir aborts | 7 |
| 3. | Problēmu izraisošie un veicinošie faktori | 9 |
| 4. | Problēmas ētiskie aspekti | 11 |
| 5. | Risinājumi | 13 |
| 6. | Secinājumi | 14 |
| 7. | Izmantotā literatūra | 15 |
Ētika (gr. val. Tikums, raksturs, paradums, paraža) jēdzienu galvenokārt lieto, lai apzīmētu filozofisku mācību par morāli un tikumību. Šo vārdu ieviesuši senie grieķi, un jau IV gs. p. m. ē . Aristotelis sarakstījis grāmatu „Nikomaha ētika”.
Ētika ietver zināšanas un refleksus par morāli un tikumību, bet, tā kā tās abas ir dzīves kultūras sastāvdaļa, tad reizēm ētiku sauc arī par dzīves mācību ( it īpaši tās klasisko, normatīvo variantu).
Mūsdienu ētika ir plašāka par normatīvu dzīves mācību. Tās priekšmets, protams, joprojām ir morāle un tikumība, taču ne tikai vērtīborientācijas aspektā vien. Tā orientētā uz morāles būtību, funkciju, izcelšanās, struktūras izpēti. Tās uzmanību saista arī tikumu vēsture un tikumības reālais stāvoklis sabiedrība, kā arī tā nosacītājfaktori. Mūsdienu ētika pētī arī morāles psiholoģiju, analizē morālos spriedumus un valodu, izstrādā profesionālās ētikas normas. Tradicionālā normatīvā dzīves padoma nozare ir krietni paplašinājusies – tas ir nenovēršams jebkuras teorētiskās disciplīnas pašattīstības rezultāts, reizē ieguvums un zaudējums.
Ētikas zināšanas atvieglo sevis un dzīves dziļāku iepazīšanu un sekmē dzīves kultūras, proti, koptas, vairāk vai mazāk apzinātas un saprātīgi vadītas dzīves tapšanu. Ētikas vēsture ir interesants ceļojums dažādās vērtībsistēmās, no kura šad tad gribas paņemt kaut ko līdz arī sev : nav taču tik nevainojami pilnīgas dzīves, lai šādu vēlmi uzlūkotu par lieku.…
Savā darbā es vēlos minēt nelielu ieskatu par abortiem. Kāpēc? Atbilde skanēs ļoti interesanti, bet ir vēl interesantāk kā skan vārds aborts! Kas tas īsti ir? Slepkavība vai vienkārša procedūra pie ārsta vizītē? Šo tēmu izvēlējos tāpēc, ka pati īsti nemaz nenojautu ko nozīmē aborts, cik nopietni tas ir, ko tas nozīme man, manam ķermenim, un manai turpmākai dzīvei. Jau ilgāku laiku sabiedrībā tiek apspriests jautājums – atļaut vai aizliegt abortus. Kāpēc nonāk līdz tādam brīdim, kad ir jādomā par aborta veikšanu, kas to ietekmē. Turklāt svarīgs ir arī jautājums par to , vai var salīdzināt jēdzienu „aborts” un jēdzienu „slepkavība”. Lasot par to, cik daudz tiek veikti aborti, salīdzinājumā ar to, cik notiek dzemdības, varu secināt to, ka aborta veikšana vairs nav nekāds ārkārtējas gadījums, bet gan vienkārša rezultāta novēršana. Lai cik skumji tas arī nebūtu, to var salīdzināt ar atbrīvošanās no kādas nevēlamas slimības. Bet neapzinoties par to ka problēmas var rasties vēlāk.
