-
Celiakija
Vienīgais celiakijas ārstēšanas veids ir bezglutēna diēta (tabulas ar atļauto/neatļauto produktu nosaukumiem atrodamas pielikumā). Šīs diētas sastādīšanā var palīdzēt dietologs vai uztura speciālists. Šie speciālisti palīdzēs arī atpazīt glutēnu uz pārtikas produktu marķējuma, kā arī dos padomus, kā droši var paēst ārpus mājām. Lielākai daļai cilvēku šīs diētas ievērošana palīdzēs apturēt simptomus, sadzīt zarnu bojājumu vietām un pasargāt no tālākiem zarnu bojājumiem. Rezultāts parādās dažu dienu laikā pēc diētas uzsākšanas. Bērniem tievās zarnas audi parasti sadzīst 3 – 6 mēnešu laikā, bet pieaugušajiem tas var turpināties vairākus gadus. Sadzijušas tievās zarnas bārkstiņas atkal varēs uzsūkt pārtikas produktu uzturvielas asinsritē. Lai saglabātu veselību, cilvēkiem šī diēta ir jāievēro visu mūžu. Apēdot kaut vai pavisam nelielu glutēna daļiņu, tas var bojāt tievo zarnu. Šis bojājums notiek arī cilvēkiem, kam neizpaužas slimības simptomi. Protams, ne visi pavadošie veselības traucējumi pāriet, sevišķi, ja celiakija tika diagnosticēta novēloti. (4)
Dažiem cilvēkiem nepalīdz bezglutēna diēta. Biežākais iemesls tam ir tādu pārtikas produktu lietošana uzturā, kuru sastāvā tomēr ir glutēna daļiņas (ieteikumi, kā pasargāt sevi no nejaušas glutēna uzņemšanas, atrodami pielikumā). Slēptie glutēna avoti bieži vien ir pārtikas piedevas, piemēram, modificētā pārtikas ciete, konservanti, stabilizatori, kas iegūti no graudiem. Arī daudzi kukurūzas un rīsu produkti tomēr satur niecīgas glutēna daļiņas, jo šie produkti parasti tiek ražoti vienā rūpnīcā ar citiem graudu produktiem un var tikt piesārņoti. (4)
Taču vissvarīgākais, ko atcerēties, ir tas, ka, neskatoties ne uz ko, ar celiakiju ir iespējams veiksmīgi sadzīvot!
…
Celiakija ir autoimūna tievo zarnu slimība, kas cilvēkiem, kuriem ir noteiktas ģenētiskas īpatnības, var attīstīties jebkurā vecumā. Cilvēki, kam ir celiakija, nepanes glutēnu – kviešu, rudzu un miežu olbaltumvielu. Kad cilvēki ar celiakijas slimību lieto uzturā glutēnu saturošus produktus, viņu imūnā sistēma kā atbildes reakcija bojā vai pat iznīcina tievās zarnas bārkstiņas. Normālā bārkstiņu darbība ir ļaut uzturvielām no uzņemtās pārtikas uzsūkties caur tievās zarnas sieniņām asinsritē. Ja šī normālā bārkstiņu darbība tiek traucēta, tad attīstās malnutrīcija (hroniska proteīnu enerģētiskā nepietiekamība), neskatoties uz uztura apjomu, ko cilvēks ikdienā apēd. Dažreiz slimība var parādīties vai aktivēties pirmo reizi pēc kādas operācijas, grūtniecības, dzemdībām, virālas infekcijas vai emocionāla stresa. (4)