Pasakas saknes ir meklējamas mītos un folklorā, tieši vēstītājas folkloras ietvaros. Pasakas žanram raksturīga augsta tēlu un sižetu nosacītības pakāpe, brīnumainas un pat neiespējamas spējas un rīcība tēliem. Literārajās pasakās nereti sastopami folkloras sižeti, tēli, motīvi, kā arī tautas pasakas stilistika, piemēram, trīskāršojuma princips, trīs dēli, trīs iespējas, trīs debespuses, trīs paveicamie uzdevumi u.c.
Literārajai pasakai ir viens konkrēts autors – tā kļūst par oriģinālu, individuālu mākslas darbu, savā būtība noapaļotu un pabeigtu. Literārā pasaka ir cieši saistīta ar sava laika dzīvi, sabiedrībā valdošajiem uzskatiem. Tā attēlo sava laika cilvēku sapņus un cerības uz citādu nākotni, ieceres, triekšanos pēc ideāla, kā arī nepiepildītos sapņus, alkas pēc nezināmā un aklumu, kas neparāda, to svarīgo, kas atrodas tepat blakus.
Aplūkojot A. Niedras pasaku „Zemnieka dēls” latviešu literārās pasakas kontekstā, salīdzināšu to ar K. Skalbes pasaku „Kā es braucu Ziemeļmeitu lūkoties” un A. Brigaderes pasaku „Mare”.…
