Ziemeļu karš norisinājās no 1700. gada līdz 1721. gadam, šis bija 21 gadu ilgs karš par to lai Zviedrijai atņemtu Baltijas jūru un tās piekrastes zemes. Karu uzsāka Dānija, Polija-Lietuva un Krievija, šīs valstis apvienojās lai saceltos pret Zviedriem.
Karš bija nežēlīgs, tas nogalināja vienkāršos ļaudis un viņu bērni tika aizvesti prom uz Krieviju, kur tos pārdeva par nieka naudu, latviešu zemnieku mājas tika nodedzinātas, pilis sagrautas, viss tika izpostīts ar vienu mērķi - lai kaitētu Zviedriem. Latvija atkal tikai bija saņēmusi ciešanas, postu un badu un jaunu neārstējamu slimību mēri – to sauca par „melno nāvi”. Mēris bija slimība, kas nešķiroja, nabagos un bagātos, vecos un jaunos, tas plosījās visos Latvijas novados. Šis karš, tāpat kā citi Latvijā notiekošie kari apdraudēja atkal latviešu tautas pastāvēšanu.
Daudz cieta Vidzeme – krievu karaspēks izrīkojās nežēlīgi ar Vidzemē dzīvojošajiem iedzīvotājiem, viņi tos apkāva un izveda uz Krievzemi. Vidzeme tika izlaupīta un dedzināta.
Krievijai izdevās sava iecere, jo kara beigās bija pakļāvuši sev visu Vidzemi ar Rīgu. Vēlāk arī Krievija ieguva Latgali, bet to viņi ieguva Polijas dalīšanā 1772. gadā, bet 1795. gadā jau Krievijas sastāvā arī nonāca Kurzemes hercogiste.
Latvija bija nonākusi jaunā apspiedēja varā – Krievijas varā.…
