Viljama Šekspīra lugas, “Karalis Līrs”, “Romeo un Džuljeta”, “Hamlets”, kuras lasījām mēs, bija traģēdijas. Varbūt apzināti, varbūt nē, bet tagad mums jāspriež par V. Šekspīra traģēdijām. Es domāju, ka traģēdiju iezīmes ir pamanāmas tikai lugu beigās, kad vairums varoņu mirst. Manuprāt tā ir galvenā traģēdijas iezīme. Par šīm lugām nav grūti spriest, jo tās ir lasītas un izprastas. Ka’jau zināms, cilvēki senatnē ir bijuši gudri un attīstīti, tāpēc no šīm lugām var iegūt atziņas, kas katram dzīvē var noderēt. Katrā lugā šīs atziņas ir it kā saistītas, ar vienu domu (kā nekā viens autors), bet tai pašā laikā ļoti dalītas, jo katras lugas izvirzītā problēma ir citāda.…
