Vielu agregātstāvokļi

Ja viela ir cietā stāvoklī, tad saka, ka tā ir cieta viela. Cietā agregātstāvoklī vielas atomi nepārvietojas, tie var tikai svārstīties ap līdzsvara stāvokli.
Cietas vielas ir mehāniski izturīgas, jo daļiņas atrodas tuvu viena otrai, kā rezultātā spēki, kas darbojas starp daļiņām ir lieli.
Cietas vielas iedala:
Kristāliskās vielas
Amorfās vielas

. Atkarībā no daļiņu veida izšķir jonu, atomu un molekulu kristālrežģus Kristāliskajās vielās ietilpstošās daļiņas (atomi, molekulas, joni) sakārtotas noteiktā secībā, izvietojoties stingri noteiktos telpas punktos. Iztēlē, savienojot šos punktus ar taisnēm, izveidojas telpisks karkass, kuru sauc par kristālrežģi.
Kristāliskās vielas iedala monokristālos un polikristālos. Mono kristāliem daļiņu savstarpējais izvietojums vienā virzienā atkārtojas periodiski visā monokristāla tilpumā. Polikristālu veido ļoti daudzi haotiski orientēti monokristāli (graudiņi).

Kušana ir process, kurā cietviela pāriet šķidrajā fāzē.
Kristāliskām vielām ir raksturīga noteikta kušanas temperatūra (tā var būt nedaudz atkarīga no spiediena, jebkrā gadījumā šī atkarība ir daudz mazāka kā viršanās temperatūrai).
Tīru vielu kušanas temperatūra parasti ir
vielai raksturīga konstante un to lieto vielu
identificēšanai un tīrības pakāpes
noteikšanai.
Piemaisījumi var ievērojami ietekmēt vielas
kušanas temperatūru.
Kristāliskas vielas kušanas laikā saglabā
konstantu temperatūru, tapēc, ka viss
pievadītais siltums tiek izmantots lai
sagrautu kristālrežģi.

…