Zinātniska pieeja
Patērētāju lojalitātei ir vairākas pieejas. Līdz 20.gs 70.gadiem dominēja uzvedības (behavioral) lojalitātes pieeja, uztverot lojalitāti kā funkciju no kopējās pirktspējas daļas, kā funkciju no pirkšanas biežuma vai veida vai funkciju no pirkšanas varbūtības. Minētas pieejas drīzāk aplūkoja zīmola lojalitāti no rezultāta viedokļa (atkārtotā pirkuma uzvedība) nekā no iemesliem, līdz G.S.Dejs (Day G.S.) ieviesa zīmola lojalitātes divdimensiālo pieeju, kas noteica, ka lojalitātei jābūt izteiktai abos gan uzvedības jeb ieraduma (behavioral, habitual), gan attieksmes (attitudinal) kritērijos. Mūsdienu pētījumi aplūko un uzsver lojalitātes psiholoģiskos faktorus un vairāk uzsver attieksmes jeb emocionālās lojalitātes nozīmi. Pēc ieraduma lojāli patērētāji uzvedās lojāli, bet viņiem nav emocionālās saiknes ar zīmolu vai piegādātāju, turpretim emocionāli lojāliem patērētājiem tāda ir. T.O.Džons un V.E.Sassers (Jones T.O. un Sasser Jr.W.E.) sauc šis divu veidu lojalitātes attiecīgi ilgtermiņā patiesa un nepatiesa lojalitāte. Emocionālā lojalitāte ir daudz spēcīgāka un ilgstošāka nekā ieraduma lojalitāte. Emocionāli lojāls patērētājs cenšas saglabāt savas attiecības ar zīmolu ilgstoši, jo uztver tās kā vērtīgas. …
