Mīlestība – Visuma evolūcijas pamata, stūrakmens jēdziens dažādos plānos un izpausmes formu daudzveidībā. Tā ir kosmoloģiski priekšnoteikta ar sākotnējā androgēna sadalīšanos vīrišķajā un sievišķajā sākumā 3. Rases vidū.
No evolūcijas viedokļa mīlestība ir atlases rīks, tai paceļoties no cilvēka zemāko emociju izpausmes līdz augstākajai garīgajai trauksmainībai. Pats dziļākais mīlestības mērķis ir dzīvnieka pārvēršana par cilvēku un cilvēka tuvināšana Dievam (Absolūtam). Saskaņā ar ezotēriskajām zināšanām, t. s. sākumi ir atdalīti un „nepilnīgais pus cilvēks” katrā no saviem iemiesojumiem tiecas atjaunot savu veselumu ar pretējā sākuma pārstāvi.
Jāatšķir mīlestība un „dzimumtieksme”. Kamēr pēdējā nav individualizēta un ir deģenerācijas ierocis, patiesā mīlestība ir pilnīgi individualizētas jūtas, kuras ir rases pilnīgošanas rīks. Kad no paaudzes paaudzē cilvēki mīl, t.i., meklē skaistumu, atbildes jūtas, tad viņi izstrādā tipu, kas meklē mīlestību un ir spējīgs mīlēt, t.i., evolucionējošu, augšupejošu tipu.…
