Minhauzens no sākuma liekas liels plātīzeris, kurš stāsta nepatiesus stāstus, bet patiesībā tas ir aizsegs, aiz kura slēpjas labs cilvēks un kurš baidās atklāt to, ka viņam patiesībā nepieder nekas. Minhauzenam bija laba sirds, jo tas pierādījās, kad viņš kāršu spēlē ieguva parādzīmes un saplēsa tās, nepasakot un nestāstot par to neko Jakobīnei. Kad Nariškins pateica Jakobīnei par parādzīmēm, viņa uz Minhauzenu sacīja: “Tāds bezgodis”, “Ne tikai melis, bet arī blēdis turklāt”. Pēc tam arī Jakobīne saprata, ka Minhauzens īstenībā sirdī ir ļoti labs cilvēks.
Lugas fragmenta valoda, tās nozīme rakstura atklāsmē.
Lugas valoda ir daudzveidīga. Ir pielietoti sarunvalodas vārdi, piemēram, kā “Bāba”. Tekstā ir lietots daudz daudzpunkšu, kā arī izsaukumu teikumi un arī izsauksmes vārdi, kā, piemēram-“O!” Teikums, kurā ir daudz daudzpunkšu- “Par ko mēs nupat runājām? ... Hm... Ak tā, jā... es nupat lūdzos baroneses roku.” Daudzpunktes tekstā norāda uz to, ka cilvēks ir apmulsis, ar pauzēm runā un nespēj izdomāt, kā patikt vai noformulēt savu domu. Tekstā ir izmantoti daudzi tēlainās izsteiksmes līdzekļi, kā arī daudz un arī kā ļoti labs papildinātājs teksta iztēlošanai – replikas.
…
