Humānistiskā psiholoģija

Humānistiskās psiholoģijas kritika
Humānā psiholoģija devusies pa mazāk zinātnisku cilvēka uzvedības izpētes ceļu:
Humānistu ticība brīvajai gribai ir pretrunā ar deterministiskajiem zinātnes likumiem;
Humānistu teorijas noliedz bioloģijas ietekmi uz cilvēka uzvedību;
Pētījumu objekti, kā apziņa un emocijas ir starp sarežģītākajiem fenomeniem un tos ir praktiski neiespējami objektīvi pētīt;
Humānistu konceptus ir praktiski neiespējami pierādīt eksperimentāli . (?)
Trūkst konkrētu terapijas metožu, specifisku psiholoģisku problēmu risināšanai;
Liels uzsvars uz brīvo gribu un veselo saprātu – pārāk maz objektivitātes un pierādāmu faktu;
Etnocentriska pieeja – vērsta uz rietumu kultūru;

Humānistiskā psiholoģija – mūsdienu skatījums (1)
Kopš 70. un 80. gadiem Humānistiskā psiholoģija ir mainījusies – laika gaitā iekļāvusies dažādās sabiedrībai svarīgās jomās;
Humānistiskā psiholoģija joprojām tiek pārstāvēta AHP, un joprojām pastāv žurnāls –JHP;
Humānistiskā psiholoģija tiek pārstāvēta :
Transpersonālā psiholoģija;
Izaugsmes centros un cilvēka potenciāla atbalsta kustībās;
Pašpārliecības un atkarību rehabilitācijas kustībās;
Ģimenes terapijā;
Holistiskā veselība;
Organizāciju attīstība un transformācija u.c.

Humānistiskā psiholoģija – mūsdienu skatījums (2)
Mūsdienu Humānistiskā psiholoģija ir apvienota ar post-moderno zinātnes filozofiju, epistemoloģiju; strukturālismu un dekonstrukcionismu.
Mūsdienu skatījumā tiek iekļauts arī – “zaļo” politika, ekoloģija, feminisma un homoseksuālistu tiesību kustības filozofija, miera uzturēšanas kustība.
Šis psiholoģijas platums, dziļums un dažādība parāda pasauli kurā mēs dzīvojam, un ietver sevī līdzsvarotu skatījumu uz cilvēka iedabu un eksistenci tajā.
…