-
Rejs Bredberijs "451 grāds pēc Fārenheita"
Vadoties pēc Fabera instrukcijām, Montegs aiziet no pilsētas un tiekas ar ļoti neparastu kopienu. Izrādās, ka valstī jau sen eksistēja kaut kas līdzīgs garīgai opozīcijai. Redzot, kā grāmatas tiek iznīcinātas, daži intelektuāļi ir atraduši veidu, kā radīt šķēršļus mūsdienu barbarisma ceļā. Viņi sāka mācīties no galvas, pārvēršoties par dzīvām grāmatām. Kāds saskārās ar Platona “Valstību”, “Gulivera Ceļojumu” Sviftu, vienā pilsētā “Voldenas” pirmā nodaļa Henrija Deivida Toro, otrā — otrā, un tā visā Amerikā. Tūkstošiem domubiedru dara savu darbu un gaida, kad viņu dārgās zināšanas atkal būs nepieciešamas sabiedrībai. Varbūt viņi sagaidīs savu. Valsts pārdzīvo kārtējo satricinājumu, un virs pilsētas, kas nesen pametis galveno varoni, rodas nepatīkams bombardētājs. Viņi nometa savu nāvējošo kravu un pārvērš to drupās par XX gadsimta tehnoloģisko domu.…
‘’451 grāds pēc Fārenheita’’ ir zinātniskas fantastikas romāns. Izdots 1953. gadā. Tajā arī var satikt daudz citātus no zināmajam darbiem angļu valodā (Šekspīrs, Svifts uc.), ka arī daudz no Bībeles. Romāna tēli un tēmas, tostarp grāmatu sadedzināšanas tēma, tika pakļautas dažādām interpretācijām, tai skaitā kā valsts cenzūras metafora un brīvības apspiešana totalitārajā sabiedrībā. Romāns bija rakstīts Amerikas Savienotajās Valstīs, un Bredberijs 1950. gados par to runāja kā par reakciju uz toreizējiem notikumiem. Vēl vēsāks intervija, tomēr Bredberijs runāja par draudiem lasīšanai un grāmatu kultūrai no apreibinošiem masu medijiem, pirmkārt, televīziju. 1954. gadā grāmata tika apbalvota ar Amerikas Mākslas un literatūras akadēmijas balvu un Kalifornijas Sadraudzības kluba zelta medaļu. 1984. gadā viņa tika iekļauta “Prometeju slavas zālē”, bet 2004. gadā ieguva “Hugo” balvu, kas izdota “retrospektīvi”.




