Šajā darbā plaši analizēti nozīmīgākie brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” tēli, pievēršoties viņu raksturam, rīcības motīviem, savstarpējām attiecībām, sociālajam stāvoklim un simboliskajai nozīmei romāna kopējā vēstījumā. Darba mērķis ir parādīt, kā ar Kaspara, Lienas, Oļiņietes, Prātnieka, Pietuka Krustiņa, Švauksta, Ķenča un citu personāžu palīdzību autori atklāj 19. gadsimta Latvijas lauku sabiedrības pretrunas, mantkārību, sociālo izlikšanos, vēlmi pēc statusa, mīlestības traģismu un cilvēka morālo izvēļu nozīmi.