Pa dienu labi redzams ēkas interjers, bet vakara stundās līdz ar iekšējā apgaismojuma ieslēgšanu katrs no apmeklētājiem kļūst par filmas personāžu uz «stiklotā ekrāna» pret 13.janvāra ielu. [3]
Stockmann tirdzniecības centrs uzbūvēts, ignorējot ar VKPAI (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija) saskaņoto tehnisko projektu. 1856.gadā izstrādātajā Rīgas attīstības plānā bija paredzēts ka Bulvāra loks turpināsies ārpus kanālam līdz pat Daugavai. Uzbūvējot tādu milzīgu ēku pāri kanālam, šī vēsturiskā pilsētvides struktūra tiek degradēta.[3]
Arī veikala novietojums pašā Rīgas centrā nav labvēlīgs, jo tā dēļ rodas milzīgas cilvēku plūsmas un sastrēgumi uz ielas. Projekts arī nenodrošināja vajadzīgo autostāvvietu skaitu apmeklētājiem.
Rīgas vēsturiskais centrs ir īpaša vieta, kur konfliktē dažādu sociālo grupu pārstāvju intereses. Ja arhitekti tomēr cenšas saglabāt vēsturisko mantojumu, tad projekta attīstītāji ir ieinteresēti maksimāli izmantot dārgu zemesgabalu, būvējot milzīgas ēkas ar lielām platībām, bez arhitektoniskās kvalitātes sava labuma gūšanai. Projektējot vēsturiskajā vidē vienmēr vajadzēs meklēt kādu optimālo variantu visām iesaistītām personām.
Būvējot vēsturiskajā vidē, objektam jāizvirza visaugstākās kvalitātes kritēriji un arhitektam jāiedziļinās telpiskās vides attīstības norisēs. Tikai tad var panākt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
…
