1.Raiņa dzeja vairumā rada cēlu, patētisku, pacilātu noskaņu. Tā raisa pārdomas par augstām un pārpasaulīgām tēmām – mūžība, gars un dvēsele, personība, dabas varenums, dzimtene, mīlestība un brīvība, un taisnīgums, lasītājam liekot padomāt par patiesi svarīgām dzīves vērtībām, uz kā vajadzētu balstīties stiprai tautai un kultūrai un kas saglabājas daudz ilgāk nekā cilvēka mūžs. Raiņa dzeja mudina tiekties pretī cēlākiem mērķiem un lielākām idejām.
2.Raini piesaista viss, kur jūtama liela un neparasta spēka izpausme. Dzejas galvenie temati un motīvi: daba, tās varenās stihijas, tēvzeme, saule, mīlestība. Viena no svarīgākajām problēmām – dzimtenes meklēšana, saglabāšanas dzīves nenozīmīgums un bezmērķība bez dzimtenes: „Bez tēvu zemes, bez savas mājas – Tu kūko, kūko.”, pretošanās un spīts pret apspiedējiem, aicinājums uz revolūciju, kā arī uz intelektuālu attīstību.…
