-
Bezdarbnieki Latvijā
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| i. | Jēdziens „bezdarbnieks” | 4 |
| ii. | Potenciālie bezdarbnieki | 4 |
| iii. | Likumi | 5 |
| iv. | Realizācijas institūcija | 5 |
| v. | Kontroles institūcija | 6 |
| vi. | Bezdarbnieku līdzdalība savu interešu aizstāvēšanā | 7 |
| vii. | Bezdarbnieku situācija Latvijā (statistika) | 9 |
| viii. | Intervijas | 9 |
| ix. | Interviju salīdzinošā analīze | 12 |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 15 |
Šajā saspringtajā laikā, kad mūsu valsti un tās iedzīvotājus skārusi ekonomiskā krīze, arvien biežāk nākas saskarties ar šo jēdzienu. Vienkārši runājot, bezdarbnieks ir persona, kas palikusi bez darba, taču „Bezdarbnieku un darba meklētāju likums” paredz, ka bezdarbnieks ir persona, kura ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā un kura:
1)nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto);
2)meklē darbu;
3)ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās;
4)ir sasniegusi 15 gadu vecumu;
5)nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu;
6)neiegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu;
7)neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
8)nav pilnā valsts apgādībā. [Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums]
Kādā Latvijā veiktā pētījumā tika noteiktas tās iedzīvotāju grupas, kas visbiežāk ir pakļautas bezdarba riskam (potenciālie bezdarbnieki):
pirmspensijas vecuma cilvēki, īpaši sievietes;
sievietes pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma;
nepilno ģimeņu vecāki (mātes, kuras vienas audzina bērnus);
cilvēki ar invaliditāti un veselības traucējumiem;
personas ar atkarībām;
personas, kuras atgriezušās no ieslodzījuma;
personas bez vidējās izglītības;
personas bez darba pieredzes.…
Bezdarbs gan Latvijā, gan ārvalstīs šobrīd ir aktuāla tēma, nav šaubu, ka to var definēt arī kā sociālu problēmu, jo tas skar daudzus iedzīvotājus un par to tiek plaši diskutēts un apspriests pārvaldes iestādēs, interešu grupās un starp indivīdiem. Ekonomiskās krīzes laikā darba zaudēšana vairāk nav nekas neierasts, tāpēc par bezdarbniekiem nākas dzirdēt aizvien biežāk. Bezdarbnieki ir viena no neaizsargātajām sociālajām grupām, kura nespēj eksistēt bez valsts atbalsta. Bezdarbnieku aizstāvēšanā lielu lomu ieņem valsts sociālā politika, kas ir orientēta nodrošināt cilvēka eksistencei nepieciešamos sociālekonomiskos apstākļus jeb tādu dzīves līmeni, kāds vajadzīgs, lai būtu iespējama normāla dzīvības, veselības uzturēšana un bērnu audzināšana. Sociālā politika darbojas cilvēku interesēs, taču katrā jomā tā atšķiras. Atšķiras ar to, kādi ir grupas mērķi, kādas organizācijas pārstāv konkrēto grupu, kā notiek sadarbība starp pārstāvjiem un interešu grupu un kādi paņēmieni tiek pielietoti, lai sasniegtu savus mērķus. Nodarbinātības jomas sociālā politika valstī sākusi šķobīties līdz ar ekonomiskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, tāpēc ir nepieciešamas jaunas pieejas šīs politikas uzlabošanā. Savas valsts sociālo politiku der salīdzināt ar citu valstu politiku, lai varētu veikt uzlabojumus, piedzīvot progresīvas pārmaiņas un ieraudzīt apmierinošu rezultātu. Intervijas pielikumā.
