Noteiktos vides apstākļos mēs redzam dzīves stilu. Kamēr cilvēks atrodas labvēlīgos dzīves apstākļos, tikmēr viņa dzīves stils nav skaidri redzams, bet ja viņam ceļā stājas šķēršļi, viņa dzīves stils parādās asi un konkrēti.
Dzīve ir kas vairāk par rotaļu un grūtību tajā netrūkst. Pagātne mūs neinteresē tik daudz kā nākotne, lai to nojaustu, jāsaprot ir cilvēka dzīves stils. Pat tad, ja saprotam instinktus, dzenuļus, tieksmes, vēl nevaram paredzēt, kas notiks. Viss, kas mūs ietekmē, darbojas tikai vienā virzienā, lai dzīves stilu sargātu un nostiprinātu. Nemitīgu cilvēka virzīšanos uz mērķi individuālpsiholoģijā sauc par dzīves stilu.
Katram cilvēkam ir savs individuāls dzīves stils. „ Kā kokā nav divu pilnīgi vienādu lapu, tāpat arī dzīvē nav divu pilnīgi vienādu cilvēku.”
Normāls cilvēks – ir tāds indivīds, kas dzīvo sabiedrībā un kura dzīves veids tā iekārtots, ka gribot vai negribot gūst no viņa darba zināmu labumu. Viņam ir pietiekami daudz enerģijas un drosmes stāties pretī tām problēmām un grūtībām, ko viņš sastop savā ceļā. …
