-
Elektriskā strāva gāzēs
ELEKTRISKĀ STRĀVA
Elektriskā strāva ir divu veidu elektrība:
• Elektrība, kas plūst;
• Statiskā elektrība, kura nepārvietojas.
Plūstošo elektrību sauc par elektrisko strāvu. Elektroni pārvietojas pa vadu, veidojot elektriskās strāva plūsmu. No tādiem avotiem kā baterija vai elektrostacija elektrība nokļūst līdz jebkurai mašīnai. Pēc tam tā pa citu vadu atgriežas avotā. Elektriskās strāvas plūsmu mēra apmēros (A).
ELEKTRISKĀ STRĀVA GĀZĒS
Normālos apstākļos gāzēs elektriskā strāva netiek vadīta. Strāvas pastāvēšanai nepieciešami 2 nosacījumi – elektriskajam laukam un brīviem lādiņnesējiem. Lai gāze vadītu strāvu, to vajag jonizēt jeb ārējas iedarbības rezultātā sadalīt to pozitīvi lādētos jonos un elektronos. Gāzi var jonizēt ultravioletais starojums, rentgenstarojums, radioaktīvo vielu starojums, no tās atrautie ātrā kustībā esošie elektroni.
Ir divi gāzu izlādes veidi: nepatstāvīgā izlāde – izlāde gāzē, ja gāzi jonizē tikai ārējs jonizators neatkarīgi no sprieguma avota radītā elektriskā lauka; un patstāvīgā izlāde – izlāde gāzē, kuras jonizācija notiek ārējā elektriskā lauka iedarbībā.
…
IEVADS Kad elektriskā strāva plūst caur gāzi, tā izraisa gāzes spīdēšanu un siltumu. Šie efekti ir novērojami gan zibenī, gan mākslīgajā apgaismojumā. Tādas gāzes kā, piem., gaiss, parasti nevada elektrību, jo tās sastāv no nelādētiem, atomiem un molekulām, kas nevar pārvadīt stāvu. Taču stāvoklis var mainīties, kad gāzi sakarsē vai pakļauj stipra elektriskā lauka iedarbībai. Šādos gadījumos no neitrālajiem atomiem un molekulām var atrauties elektroni. Rezultātā rodas plazma, kas ir karsts nelādētu daļiņu, elektronu un pozitīvu jonu maisījums. Lādētās daļiņas plazmā var vadīt elektrību.