-
Ultravioletais starojums un tā ietekme uz cilvēka veselību
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Ultravioletais starojums un tā iedarbība uz cilvēka ādu | 4 |
1.1. | Ultravioletā starojuma definīcija | 4 |
1.2. | Ultravioletā starojuma iedarbība uz cilvēka ādu | 4 |
1.3. | Melanoģenēzes norise un iedeguma veidošanās, iedarbības spektri | 5 |
2. | Cilvēka ādas tipu klasifikācija pēc iedeguma efektivitātes | 7 |
3. | Aizsardzības metodes pret saules apdegumu veidošanos | 8 |
3.1. | Saules aizsardzības faktora (SPF) definējums | 8 |
3.2. | Aizsardzība pret saules apdegumiem | 8 |
4. | Kopsavilkums | 10 |
5. | Secinājumi | 11 |
4. Kopsavilkums
1. Ultravioletais starojums ir Saules starojuma daļa, kā arī starojums no citiem mākslīgi radītiem izstarojuma avotiem. UV ietver elektromagnētiskā starojuma viļņus ar garumu no 100 līdz 400 nm, kuri iedalās 3 joslās: UVA, UVB un UVC. Stratosfēras ozona slānis gandrīz pilnībā absorbē visu saules UVC (100-280 nm) starojumu, un Zemes virsmu sasniedz tikai lielākā daļa (apmēram 90%) UVA (315 – 400 nm) un apmēram 10% UVB (280-315 nm) starojuma.
2. Melanoģenēze - ādas pigmenta veidošanās - pigments melanīns ultravioletā starojuma ietekmē izgulsnējas ādas virskārtā. Tā ir organisma aizsargreakcija dziļāko audu pasargāšanai no saules staru tiešas iedarbības.
3. Saules starojuma spektrs ir ļoti plašs, un iedarbība uz ādu katrai spektra daļai ir atšķirīga. Dažāda garuma UV starojums ādā izraisa dažādas reakcijas. Ultravioletā A starojuma (UVA) pamat¬iedarbība ir pigmenta melanīna sintēze. UVA labi iekļūst dermā, un liela starojuma deva var izraisīt eritēmu. Tikai 10 – 20% ultravioletā B starojuma (UVB) iekļūst dziļāk par epidermu līdz dermai, izraisot iedegumu, saules apdegumu, priekšlaicīgu ādas novecošanu. Ultravioletais C starojums (UVC) pat relatīvi lielā devā no mākslīgiem avotiem nespēj iespiesties dziļāk par epidermas raga kārtu.
4. Uz pretiedeguma krēmiem rakstītais SPF (saules aizsardzības faktors; angliski – sun protection factor) ir mērvienība, kas norāda, cik ilgi cilvēks var pavadīt tiešos saules staros, negūstot apdegumu.
…
Ar saules (UV) starojumu cilvēki sastopas ik dienas, vienalga, vai tā ir ziema vai vasara, pavasaris vai rudens. Tikai, protams, katrā gadalaikā ir citādāka šī starojuma intensitāte. Cilvēkiem ir nepieciešams zināt, kā pasargāt savu ādu no šī starojuma, kuram ir divas dabas – labā ir tāda, ka kuram gan nepatīk siltie saules stari, kuri palīdz veidot cilvēka organismam tik ļoti nepieciešamo D vitamīnu, kuru dabīgā ceļā iespējams iegūt no saules gaismas. Bet šim starojumam ir arī sliktā puse, par kuru mūsdienu cilvēks, kuram pieejams tik daudz informācijas un līdzekļu, ar kuriem pasargāt sevi, par to aizmirst – rezultātā var rasties, sākot no nepatīkama ādas apsārtuma, beidzot pat ar ādas vēzi.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.