-
Uzņēmuma bilance. Ierosinājumi
2011 - 2015 years
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 2 | |
Uzņēmuma raksturojums un tā profils | 7 | |
Uzņēmuma galvenie finansiālie rādītāji | 9 | |
Bilance par 2011. gada 6 mēnešiem | 11 | |
Izdevumu struktūras raksturojums | 14 | |
Varianti pašizmaksas samazināšanai | 17 | |
Izmantojamo avotu saraksts | 19 |
Transporta nozarē konkurence Eiropas tirgū ir ļoti asa. Galvenais SIA „Cars auto” konkurents Latvijā ir nevis ar Rietumeiropas valstīm, bet gan ar mūsu kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju, kur tirgus apstākļi un izmaksas ir ļoti līdzīgas Latvijai, bet tāpec uzņēmums ir izveidojis savstarpēju sadarbību, lai varētu izdzīvot „draudzīgajā” konkurentu vidē. Eiropas Savienības tirgus galvenais princips ir – vienādas iespējas visiem, un ja būs vienādi apstākļi, pēc autores domām, uzņēmums būs gana konkurētspējīgs. Protams, iesaistoties ES tirgū un ieviešot visus kvalitātes un drošības standartus, nāksies atteikties no vecākajām transporta vienībām, toties uzņēmums jau ir ieguvis brīvu pieeju tirgum, kas ļauj uzņēmējam attīstīties.
SIA „Cars auto” savu uzņēmējdarbību realizē uz vietas un tās realizēšanai lieto lielākoties melnos (čuguns, tērauds) un krāsainos (alumīnijs, varš) metālus, kurus ieved no Krievijas. Autore uzskata, ka produkcijas pašizmaksas samazināšanai metāls jāiepērk Ķīnā, kur tas ir lētāks. Salīdzinājumam - Krievijā alumīnijs 2500$ par tonnu, Ķīnā- 2242$ par tonnu. Varš- 8900$ par tonnu (Krievijā) un 8650$ par tonnu (Ķīnā). Čuguns- 220$ par tonnu (Krievijā) un 190$ par tonnu (Ķīnā). Tērauds- 970$ par tonnu (Krievijā) un 940$ par tonnu (Ķīnā).
Pēc autores domām uzņēmuma vadībai jāpārbauda savi darbinieki, jāatstāj tikai kvalificētākie no tiem, kuri var strādāt ātrāk, vairāk un efektīvāk. Tādējādi 860 darbinieku vietā, var atstāt 600, kuri kvalitatīvi padara savu darbu, jo uzņēmumā ir liels brāķētās produkcijas skaits, līdz ar to arī lieli izdevumi. Šādi var ekonomēt naudu uz darba algām un sociālām apdrošināšanas iemaksām.
…
Uzņēmumam ir ļoti būtiski zināt attiecīgā ražojuma vienības vai objekta izmaksas. Praksē ir diezgan grūti sadalīt ražošanas vispārējās mainīgās un fiksētās izmaksas un ar pamatotu pieskaitījuma likmi pieskaitīt. Šī sadalīšana ir visnekonsekventākā, taču uzņēmuma grāmatveži cenšas izmaksu dalīšanu pamatot ar pieredzi, kas iegūta laika gaitā. Vispārināti runājot, ražošanas izmaiņas notiek pakāpeniski. Grāmatveži zina – ja tiek nepamatoti pieskaitītas izmaksas vai nevietā ielikti izmaksu nesēji, tad agri vai vēlu tas radīs problēmas. Kā redzam, praksē daudzreiz plānotajām izmaksām ir uz intuīciju un pieredzi balstītu prognožu raksturs. Nosakot nākotnes darbību plānotās izmaksas, ir jāprognozē ikviens izmaksas ietekmējošs lielums, bet tiem piemīt nenoteiktība.