Dzejoļu krājuma „Caurvējš” noskaņa ir skumja, bēdīga . Lasot dejoļus, sajūtu sāpju, domu pieplūdumu par lietām , kurām iepriekš nepievērsu uzmanību.
1) „Liela ir vientulība, vēl smagāka pār visiem zobeniem, bet vēl stiprāka ir aizmirstība un nāve”(80lpp)
2) „Balts putns lido debess klajā, Un pēkšņi krīt,un viss, un beigts, un paliek mutē aizlēgtajā Tas pārmetums, kas nepateikts.”(71lpp)
Manuprāt, katrs dejolis slēpj sevī dziļu domu, bet tikai daži to spēj uztvert, bet kopumā noskaņa krājumā ir skumja ar depresijas pieskaņu.
