Senajā Ēģiptē un Divupe māksla nepastāvēja kā pastāvīga joma. Tēlotājmākslai bija maģiska loma, un tā bija saistīta gan ar reliģiju, gan ar arhitektūru. Arhitektūrai un mākslai bija sakrāls mērķis, tāpēc valdīja stila vienveidība, un māksliniekus uzskatīja par tādiem pašiem darba veicējiem kā galdniekus, kalējus utt. Mākslinieka amatu parasti mantoja, svarīgas nebija oriģinālas idejas, bet gan meistarība.…
